Par sporta aviācijas attīstības sākumu Latvijā uzskatāms laiks pēc Pirmā pasaules kara, kad bijušie latviešu lidotāji un aviācijas speciālisti no Krievijas bija atgriezušies dzimtenē, un pēc Latvijas kara aviācijas nodibināšanas (aviācijas grupu nodibina 1919.gada 7.jūnijā) sāka organizēt arī savu sporta aviāciju. Aviācijas virsnieku grupa – vltn. Frīdrihs Zute, ltn. Herberts Deprejs u.c. – 1920.gada 23.novembrī sasauca Latvijas Aerokluba dibināšanas sapulci, kurā ievēlēja Aerokluba pagaidu valdi šādā sastāvā: vltn. Jānis Lindbergs, Jānis Ozols, Voldemārs Jakubovs, Rūdolfs Drillis, Jānis Indāns, Pāvils Stūrāns, Eduards Tomsons un Sergejs Staprāns – visi aktīvi vai demobilizēti kara aviācijas pārstāvji (protokols Nr. 1, 1920.gada 26.novembris). Pagaidu valde pilnvaroja vltn. J.Ozolu iesniegt Rīgas apgabaltiesai pagaidu valdes izstrādātos Aerokluba statūtus, kas tika apstiprināti 1920.gada 15.decembrī. 1921.gad 5.janvārī notika pirmā Latvijas Aerokluba valdes sēde, kurā par valdes priekšsēdētāju ievēlēja vltn. Jāni Lindbergu, par viņa vietnieku – vltn. J.Ozolu un sekretātu V.Jakubovu, vienlaikus arī kasieris.
Citāts no Edvīna Brūveļa grāmatas “LATVIJAS AVIĀCIJAS VĒSTURE 1919 – 1940”.
Comments